Aukstā ziema daudziem cilvēkiem ir likusi aizdomāties par siltuma nodrošināšanu, apkures izmaksām un mājokļa energoefektivitāti.
Eiropas Savienībā (ES) vidēji 9% iedzīvotāju nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, rāda ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Mūsu valstī to iedzīvotāju, kuriem nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, gan ir vien 4,9%. Vismaz pēc šiem datiem Latvija nav vienā no sliktākajām vietām ES. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā savā mājoklī salstošo iedzīvotāju īpatsvars ir vēl mazāks – vien 3,6%. Ievērojami augstāks nepietiekami siltos mājokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā – 18%. Var pieļaut, ka Lietuvas situācija ir saistīta ar to, ka tur iecienīta ir dzīvošana privātmājās, turklāt arī tādās lauku mājās, kur telpu apsildes iespējas ir ļoti dažādas, reizēm – ierobežotas.
Visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kam nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, fiksēts Bulgārijā (19%) un Grieķijā (arī 19%), savukārt viszemākais savos mājokļos salstošo cilvēku īpatsvars konstatēts Somijā (2,7%).
Šie Eurostat dati gan neattiecas uz pašreizējo ziemu, bet uz 2024. gadu, tomēr vispārējās tendences parāda. Somiju raksturojošais rādītājs liecina par to, ka šī valsts, kuras ziemeļos, Lapzemes reģionā, gaisa temperatūra mēdz noslīdēt pat zem mīnus 40 grādiem pēc Celsija skalas (tā tas bija arī šoziem), ir atradusi optimālus dzīvojamo ēku būvniecības, siltināšanas un apkures risinājumus.
Latvijas mājokļu tirgū pamanāms, ka, lai gan tiek popularizētas jauno projektu priekšrocības ziemas apstākļos, tomēr daudzi darījumi joprojām notiek ar dzīvokļiem XX gadsimta otrajā pusē būvētajās sērijveida ēkās.
Rīgā 2025. gada decembrī ar mājokļiem jaunbūvēs pirmreizējā tirgū ir notikuši tikai 8% no visiem darījumiem. Pērn novembrī ar mājokļiem jaunbūvēs pirmreizējā tirgū arī ir notikuši 8% darījumu, oktobrī – tāpat 8%, septembrī – 9%, augustā – 11%, jūlijā – 10%, jūnijā – 11%, maijā – 12%, aprīlī – 14%, martā – 15%, februārī –15% un janvārī – 10%, rāda nekustamo īpašumu nozares kompānijas Latio apkopotie dati.
2026. gada janvārī Rīgā iegādei tika piedāvāti aptuveni 4000 mājokļu. No tiem 21% bija dzīvokļi XX gadsimta otrajā pusē būvētajās sērijveida ēkās, savukārt nepilni 60% – dzīvokļi jaunajos projektos, informē Latio.
«Patlaban piedzīvojam aukstāko ziemu pēdējo desmitgažu laikā. Mājokļu īpašniekiem tas liek domāt par to, vai ir iegādāts piemērotākais mājoklis, bet potenciālajiem pircējiem pastiprina nepieciešamību skatīties plašāk par ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumu un domāt arī par citiem izdevumiem, kas nāks komplektā ar iegādāto īpašumu, – cik būs jāmaksā par apkuri, par ūdeni, par iespēju dzīvot komfortā, nevis tikai izdzīvot. Turklāt ne vienmēr dzīvoklis jaunajā projektā garantē komunālās izmaksas tuvu nullei,» skaidro Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.
Cilvēkiem, kuriem interesē mājokļa iegāde XX gadsimta otrajā pusē būvētā sērijveida ēkā, ir vērts ņemt vērā, ka mājokļu vidējās cenas šajā segmentā pēdējā laikā ļoti būtiski nemainās – nav nedz milzīga cenu lēciena augšup, nedz arī straujas lejupslīdes.
Rīgas mikrorajonos pērn decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās tikai par 0,3% un sasniedza 887 eiro/kvadrātmetrā (m².), informē nekustamo īpašumu nozares kompānija Arco Real Estate.
Pastāv gan būtiskas cenu atšķirības Rīgas mikrorajonos. Sērijveida dzīvokļu augstākā vidējā cena decembrī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, bija Teikā, un gada pēdējā mēnesī tā bija 1088 eiro/m², savukārt zemākā vidējā cena jau ilgtermiņā tiek fiksēta Bolderājā, un decembrī tā bija 679 eiro/m².
«Kopš 2025. gada sākuma lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās gada laikā pakāpās par 8%. Imantā un Ķengaragā sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 6%. Pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas 2025. gada laikā nepārsniedza 5%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā Teikā un vēl arī Zolitūdē. Savukārt vērtējot pēc dzīvokļa lieluma, secināts, ka sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena vienas istabas dzīvokļiem pakāpās par 0,3%, divu istabu – arī par 0,3%, trīs istabu – par 0,4%, bet četru istabu dzīvokļiem vismazāk – tikai par 0,1%. Visa 2025. gada laikā jūtamākā cenu kāpuma tendence bija divu istabu dzīvokļiem,» skaidrots kompānijas Arco Real Estate sagatavotajā tirgus pārskatā.
Savukārt pēc kompānijas Latio datiem, 2026. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijv
Eiropas Savienībā (ES) vidēji 9% iedzīvotāju nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, rāda ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Mūsu valstī to iedzīvotāju, kuriem nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, gan ir vien 4,9%. Vismaz pēc šiem datiem Latvija nav vienā no sliktākajām vietām ES. Mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā savā mājoklī salstošo iedzīvotāju īpatsvars ir vēl mazāks – vien 3,6%. Ievērojami augstāks nepietiekami siltos mājokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ir mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā – 18%. Var pieļaut, ka Lietuvas situācija ir saistīta ar to, ka tur iecienīta ir dzīvošana privātmājās, turklāt arī tādās lauku mājās, kur telpu apsildes iespējas ir ļoti dažādas, reizēm – ierobežotas.
Visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kam nav iespējams uzturēt savu mājokli pietiekami siltu, fiksēts Bulgārijā (19%) un Grieķijā (arī 19%), savukārt viszemākais savos mājokļos salstošo cilvēku īpatsvars konstatēts Somijā (2,7%).
Šie Eurostat dati gan neattiecas uz pašreizējo ziemu, bet uz 2024. gadu, tomēr vispārējās tendences parāda. Somiju raksturojošais rādītājs liecina par to, ka šī valsts, kuras ziemeļos, Lapzemes reģionā, gaisa temperatūra mēdz noslīdēt pat zem mīnus 40 grādiem pēc Celsija skalas (tā tas bija arī šoziem), ir atradusi optimālus dzīvojamo ēku būvniecības, siltināšanas un apkures risinājumus.
Latvijas mājokļu tirgū pamanāms, ka, lai gan tiek popularizētas jauno projektu priekšrocības ziemas apstākļos, tomēr daudzi darījumi joprojām notiek ar dzīvokļiem XX gadsimta otrajā pusē būvētajās sērijveida ēkās.
Rīgā 2025. gada decembrī ar mājokļiem jaunbūvēs pirmreizējā tirgū ir notikuši tikai 8% no visiem darījumiem. Pērn novembrī ar mājokļiem jaunbūvēs pirmreizējā tirgū arī ir notikuši 8% darījumu, oktobrī – tāpat 8%, septembrī – 9%, augustā – 11%, jūlijā – 10%, jūnijā – 11%, maijā – 12%, aprīlī – 14%, martā – 15%, februārī –15% un janvārī – 10%, rāda nekustamo īpašumu nozares kompānijas Latio apkopotie dati.
2026. gada janvārī Rīgā iegādei tika piedāvāti aptuveni 4000 mājokļu. No tiem 21% bija dzīvokļi XX gadsimta otrajā pusē būvētajās sērijveida ēkās, savukārt nepilni 60% – dzīvokļi jaunajos projektos, informē Latio.
«Patlaban piedzīvojam aukstāko ziemu pēdējo desmitgažu laikā. Mājokļu īpašniekiem tas liek domāt par to, vai ir iegādāts piemērotākais mājoklis, bet potenciālajiem pircējiem pastiprina nepieciešamību skatīties plašāk par ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumu un domāt arī par citiem izdevumiem, kas nāks komplektā ar iegādāto īpašumu, – cik būs jāmaksā par apkuri, par ūdeni, par iespēju dzīvot komfortā, nevis tikai izdzīvot. Turklāt ne vienmēr dzīvoklis jaunajā projektā garantē komunālās izmaksas tuvu nullei,» skaidro Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.
Cilvēkiem, kuriem interesē mājokļa iegāde XX gadsimta otrajā pusē būvētā sērijveida ēkā, ir vērts ņemt vērā, ka mājokļu vidējās cenas šajā segmentā pēdējā laikā ļoti būtiski nemainās – nav nedz milzīga cenu lēciena augšup, nedz arī straujas lejupslīdes.
Rīgas mikrorajonos pērn decembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena palielinājās tikai par 0,3% un sasniedza 887 eiro/kvadrātmetrā (m².), informē nekustamo īpašumu nozares kompānija Arco Real Estate.
Pastāv gan būtiskas cenu atšķirības Rīgas mikrorajonos. Sērijveida dzīvokļu augstākā vidējā cena decembrī, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, bija Teikā, un gada pēdējā mēnesī tā bija 1088 eiro/m², savukārt zemākā vidējā cena jau ilgtermiņā tiek fiksēta Bolderājā, un decembrī tā bija 679 eiro/m².
«Kopš 2025. gada sākuma lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās gada laikā pakāpās par 8%. Imantā un Ķengaragā sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 6%. Pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas 2025. gada laikā nepārsniedza 5%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā Teikā un vēl arī Zolitūdē. Savukārt vērtējot pēc dzīvokļa lieluma, secināts, ka sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena vienas istabas dzīvokļiem pakāpās par 0,3%, divu istabu – arī par 0,3%, trīs istabu – par 0,4%, bet četru istabu dzīvokļiem vismazāk – tikai par 0,1%. Visa 2025. gada laikā jūtamākā cenu kāpuma tendence bija divu istabu dzīvokļiem,» skaidrots kompānijas Arco Real Estate sagatavotajā tirgus pārskatā.
Savukārt pēc kompānijas Latio datiem, 2026. gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijv