Šķiet, vārdu salikums "mākslīgais intelekts" (MI) vien retajam šodien neko neizsaka un nav dzirdēts. Jūsuprāt, cik būtiska loma patlaban ir MI gan tieši IT nozarē kā neatņemamai biznesa sastāvdaļai, gan faktiski arī visā Latvijas tautsaimniecībā kopumā? Vai MI būtu dēvējams kā papildu IT nozares instruments vai atsevišķa joma, un vai tas ir uz palikšanu?
Domāju, ka MI noteikti var saukt par instrumentu. Manuprāt, ir pat veselīgi to saukt par instrumentu, īpaši, pieņemot, ka, nereti runājot par MI, tam līdzi nāk dažādas konotācijas, ka MI būtu pielīdzināms dzīvai būtnei. Tāpēc apzīmējums "instruments" ir pateicīgs vārds, apzīmējot MI, kas gan savā ziņā ir ļoti universāls līdzeklis, tomēr mēs esam tie, kas to izmanto, un ne otrādi.
Runājot par IKT nozari MI kontekstā, diez vai būtu iespējams pārspīlēt, raksturojot, cik fundamentāli nozīmīgs MI tomēr ir gan programmēšanā, gan testēšanā, būtībā mums visos izstrādes procesos MI piedalās. Tas, kas atšķiras starp uzņēmumiem, ir MI izmantošanas spektrs – mēs paši MI ļoti daudz izmantojam tieši programmēšanā, varbūt mazāk darbā ar dokumentiem, tomēr arī tur izmantojam MI. Domāju, ka ir tiešām grūti pārspīlēt MI nozīmi, tas tiešām ir standarts, un man ir grūti iedomāties tieši IKT nozares uzņēmumus, kuri neizmantotu MI. Tāpēc noteikti MI ir uz palikšanu, un efektivitātes apjoms, ko tas pienes, ir tik liels, ka MI izmantošana tuvākajā laikā nemainīsies.
Ik pa laikam parādās bažīgi pieņēmumi, ka MI, aizvien vairāk paplašinoties, varētu būtiski aizstāt dažādās jomās cilvēka darbu un būtībā kļūt nevis par draugu, bet draudu. Minējāt, ka MI tiek izmantots arī programmēšanā. Cik lielā mērā ir pamats šādām bažām, ka MI varētu aizstāt cilvēku, – jums un jūsu kolēģiem nav bažu, ka kādā brīdī MI varētu pastumt mazliet malā ikdienas procesos?
Tās bažas ir saprotamas, un tiešām par to gana daudz tiek runāts. Tas ir normāli. Taču jāsaka, ka man personīgi par to baiļu nav, mēs arī uzņēmumā esam pārrunājuši šo tēmu. Es arī neredzu tik drīz to brīdi vai to vidi tādu, kurā cilvēks vispār vairs nav iesaistīts. Kā jau runājām, es MI uztveru kā instrumentu, kuru mēs kā speciālisti lietojam. Jā, tas mums atvieglo darbu, kaut kādus procesus tādējādi varam īstenot daudz ātrāk, tostarp varam noteikti arī kādus lielākus procesus organizēt ar MI, bet tas joprojām ir cilvēks – speciālists, kuram vispār ir jāizdomā, kāds tad tas process būs. Un tā lieta, kas varbūt ir īpašāka, ir tā, ka cilvēkam ir jāspēj noteikt kontekstu jeb to vidi, kurā mēs darbojamies. Piemēram, programmēšanas uzņēmums ASV tomēr darbojas citā vidē ar citiem regulējošajiem normatīviem, tur varbūt ir citi darbības principi, pilnīgi citas sistēmas. Bet, profesionālajā kontekstā runājot, pārmaiņas ir tajā, ka IT speciālists vairs nav tik daudz koda rakstītājs, bet instrukciju devējs, informācijas apkopotājs un noformulētājs, kāda ir konkrētās programmas funkcija, kuri aspekti ir būtiskākie. Un kamēr cilvēks domā un kamēr viņa prātā ir konteksts un visas instrukcijas, domāju, cilvēka loma nepazūd, tā transformējas mazliet citā specializācijā, un esmu pārliecināts, ka vairums speciālistu ir gandarīti, ka tāds instruments [MI] ir, jo jūt, ka tādējādi var paši paveikt vairāk ar šī rīka palīdzību, un neraizējas par savas nepieciešamības apdraudējumu.
Un tagad jautājums no otras puses – MI salīdzinoši daudz tiek izmantots dažādos nolūkos un dažādu procesu īstenošanai. Vai tomēr nepastāv risks tajā, ka varbūt daļa cilvēku pārāk daudz paļautos uz MI un šis instruments, kas patiesībā ir palīgrīks, sāktu dominēt pār cilvēku, un cilvēks savā darbā vispār sāktu paļauties tikai un vienīgi uz MI radīto.
Pārlieku liela uzticēšanās MI noteikti ir risks, īpaši tādēļ, ka MI ir, ja tā var teikt, apstiprinoša tendence (te es vairāk domāju tieši par valodu moduļiem un tekstiem kopumā), ja mēs MI jautājumu formulēsim: "Kāpēc mūsu projekts ir labs?", tas atradīs to veidu un iemeslus, kāpēc tas projekts ir labs, pat ja objektīvi tā varbūt nemaz nav. Tas ir mācīšanās, izglītības jautājums saprast, kā ir jāattiecas pret MI radīto, kurā brīdī nepieciešama veselīga skepse un kritiskā domāšana. Manuprāt, IKT nozarē strādājošajiem varbūt ir mazliet vieglāk šajā ziņā, jo mēs jau ilgu laiku darbojamies, izmantojot resursus internetā, kur arī tā skepse ir nepieciešama, ka ne visu, kas izlasāms internetā, var uztvert kā absolūtu patiesību. Ar MI ir tieši tāpat, varbūt tas arī dod iemeslu optimismam, ka būtībā jau ikvienam cilvēkam ir bijis laiks mazliet patrenēties par internetā pieejamās informācijas izmantošanu, ka tur var būt
Domāju, ka MI noteikti var saukt par instrumentu. Manuprāt, ir pat veselīgi to saukt par instrumentu, īpaši, pieņemot, ka, nereti runājot par MI, tam līdzi nāk dažādas konotācijas, ka MI būtu pielīdzināms dzīvai būtnei. Tāpēc apzīmējums "instruments" ir pateicīgs vārds, apzīmējot MI, kas gan savā ziņā ir ļoti universāls līdzeklis, tomēr mēs esam tie, kas to izmanto, un ne otrādi.
Runājot par IKT nozari MI kontekstā, diez vai būtu iespējams pārspīlēt, raksturojot, cik fundamentāli nozīmīgs MI tomēr ir gan programmēšanā, gan testēšanā, būtībā mums visos izstrādes procesos MI piedalās. Tas, kas atšķiras starp uzņēmumiem, ir MI izmantošanas spektrs – mēs paši MI ļoti daudz izmantojam tieši programmēšanā, varbūt mazāk darbā ar dokumentiem, tomēr arī tur izmantojam MI. Domāju, ka ir tiešām grūti pārspīlēt MI nozīmi, tas tiešām ir standarts, un man ir grūti iedomāties tieši IKT nozares uzņēmumus, kuri neizmantotu MI. Tāpēc noteikti MI ir uz palikšanu, un efektivitātes apjoms, ko tas pienes, ir tik liels, ka MI izmantošana tuvākajā laikā nemainīsies.
Ik pa laikam parādās bažīgi pieņēmumi, ka MI, aizvien vairāk paplašinoties, varētu būtiski aizstāt dažādās jomās cilvēka darbu un būtībā kļūt nevis par draugu, bet draudu. Minējāt, ka MI tiek izmantots arī programmēšanā. Cik lielā mērā ir pamats šādām bažām, ka MI varētu aizstāt cilvēku, – jums un jūsu kolēģiem nav bažu, ka kādā brīdī MI varētu pastumt mazliet malā ikdienas procesos?
Tās bažas ir saprotamas, un tiešām par to gana daudz tiek runāts. Tas ir normāli. Taču jāsaka, ka man personīgi par to baiļu nav, mēs arī uzņēmumā esam pārrunājuši šo tēmu. Es arī neredzu tik drīz to brīdi vai to vidi tādu, kurā cilvēks vispār vairs nav iesaistīts. Kā jau runājām, es MI uztveru kā instrumentu, kuru mēs kā speciālisti lietojam. Jā, tas mums atvieglo darbu, kaut kādus procesus tādējādi varam īstenot daudz ātrāk, tostarp varam noteikti arī kādus lielākus procesus organizēt ar MI, bet tas joprojām ir cilvēks – speciālists, kuram vispār ir jāizdomā, kāds tad tas process būs. Un tā lieta, kas varbūt ir īpašāka, ir tā, ka cilvēkam ir jāspēj noteikt kontekstu jeb to vidi, kurā mēs darbojamies. Piemēram, programmēšanas uzņēmums ASV tomēr darbojas citā vidē ar citiem regulējošajiem normatīviem, tur varbūt ir citi darbības principi, pilnīgi citas sistēmas. Bet, profesionālajā kontekstā runājot, pārmaiņas ir tajā, ka IT speciālists vairs nav tik daudz koda rakstītājs, bet instrukciju devējs, informācijas apkopotājs un noformulētājs, kāda ir konkrētās programmas funkcija, kuri aspekti ir būtiskākie. Un kamēr cilvēks domā un kamēr viņa prātā ir konteksts un visas instrukcijas, domāju, cilvēka loma nepazūd, tā transformējas mazliet citā specializācijā, un esmu pārliecināts, ka vairums speciālistu ir gandarīti, ka tāds instruments [MI] ir, jo jūt, ka tādējādi var paši paveikt vairāk ar šī rīka palīdzību, un neraizējas par savas nepieciešamības apdraudējumu.
Un tagad jautājums no otras puses – MI salīdzinoši daudz tiek izmantots dažādos nolūkos un dažādu procesu īstenošanai. Vai tomēr nepastāv risks tajā, ka varbūt daļa cilvēku pārāk daudz paļautos uz MI un šis instruments, kas patiesībā ir palīgrīks, sāktu dominēt pār cilvēku, un cilvēks savā darbā vispār sāktu paļauties tikai un vienīgi uz MI radīto.
Pārlieku liela uzticēšanās MI noteikti ir risks, īpaši tādēļ, ka MI ir, ja tā var teikt, apstiprinoša tendence (te es vairāk domāju tieši par valodu moduļiem un tekstiem kopumā), ja mēs MI jautājumu formulēsim: "Kāpēc mūsu projekts ir labs?", tas atradīs to veidu un iemeslus, kāpēc tas projekts ir labs, pat ja objektīvi tā varbūt nemaz nav. Tas ir mācīšanās, izglītības jautājums saprast, kā ir jāattiecas pret MI radīto, kurā brīdī nepieciešama veselīga skepse un kritiskā domāšana. Manuprāt, IKT nozarē strādājošajiem varbūt ir mazliet vieglāk šajā ziņā, jo mēs jau ilgu laiku darbojamies, izmantojot resursus internetā, kur arī tā skepse ir nepieciešama, ka ne visu, kas izlasāms internetā, var uztvert kā absolūtu patiesību. Ar MI ir tieši tāpat, varbūt tas arī dod iemeslu optimismam, ka būtībā jau ikvienam cilvēkam ir bijis laiks mazliet patrenēties par internetā pieejamās informācijas izmantošanu, ka tur var būt