Jūs 2023. gadā izlēmāt atgriezties Liepājas 6. vidusskolas (šobrīd Liepājas Raiņa vsk.) direktora amatā pēc tam, kad piecus mēnešus bijāt nostrādājis par Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru. Kāpēc tāds lēmums? Labāk būt praktiķim?
Esot parlamentārajam sekretāram, nācās reti būt mājās. Tobrīd bija svarīgi biežāk būt kopā ar ģimeni pusaugu meitas dēļ. Taču tā bija lēmuma viena puse, otra saistās ar to, ka, redzot politisko ietvaru, saskatīju, ko varu praktiski darīt uz vietas. Ja tā var teikt – to, ko var sākt nevis no augšas, bet apakšas, radot labos precedentus. Piemēram, Liepājas Rietumkrasta skolā, kurā šobrīd esmu direktora pienākumu izpildītājs, varējām izveidot labu un jaudīgu atbalsta komandu – tādu, kādai tai vajadzētu būt, nevis tik, cik iznāk atbilstoši finansējumam. Tas ļāva nonākt pie būtiska emocionālās un fiziskās vardarbības risku samazinājuma, kā arī labākiem mācību rezultātiem. Aizpērn 9. klasi nebeidza 12 skolēni, bet pagājušajā mācību gadā tikai trīs.
Jūs vēl šobrīd vadāt gan Liepājas Rietumkrasta vidusskolu, gan Liepājas Raiņa vidusskolu?
Jā, esmu gan direktors Raiņa vidusskolā, gan pienākumu izpildītājs Rietumkrasta vidusskolā. Sadarbojoties abu skolu komandām, mērķis ir stiprināt Rietumkrasta vidusskolu.
Esat arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) akreditācijas komisijas vadītājs un eksperts?
Tā ir. Jāsaprot, ka IKVD nav iknedēļas darbs, bet gan viena vai divas skolu akreditācijas vienā gadā. Un tā ir viena klātienes vizīte izglītības iestādē, pārējais ir dokumentu darbs, intervijas attālinātā formātā. Tā ir laba iespēja redzēt izglītības darbu Latvijā plašākā diapazonā, kā arī palīdzēt kolēģiem ar ieteikumiem, ko skolai vajadzētu darīt, lai sasniegtu labākus rezultātus.
Šobrīd jums pie iepriekšminētajiem darbiem ir pievienojušies arī LIVA vadītāja pienākumi. Kādas prioritātes un mērķus esat izvirzījis?
Jāpiebilst, ka esmu arī valdes loceklis biedrībā Mūžizglītības un kultūras institūts Vitae, kas ir programmas Līderis manī licences turētāja. Sākot darbu kā LIVA vadītājam, mērķis ir būt klāt kā sociālajam partnerim pie dažādu noteikumu izstrādes procesa un pārstāvēt izglītības iestāžu vadītājus jautājumos, kas skolām ir svarīgi.
Vai joprojām darbojaties pašvaldības izglītības komisijā? Kā kopumā vērtējat Liepājas izglītības iestāžu tīklu, un kādi ir lielākie izaicinājumi? Vai visas skolas izpilda IZM izstrādātos kvantitatīvos rādītājus?
Šobrīd vairs nedarbojos, jo neesmu šajā pašvaldības sasaukumā. Taču, protams, sekoju līdzi tam, kas pilsētā notiek izglītības jomā. Liepāja kopā ar konsultāciju kompāniju Dynamic University ir izstrādājusi izglītības attīstības stratēģiju, kas arī tiek īstenota. Šobrīd, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, tā tiek precizēta tā, lai efektīvāk sakārtotu vidusskolu tīklu, jo IZM prasības skar vairāk tieši vispārējās vidējās izglītības iestādes. Proti, reorganizējot vidusskolas par pamatskolām. Liepāja jau ir daudz izdarījusi šajā virzienā. Tā Rietumkrasta vidusskolu šogad beidz pēdējā 12. klase, un no šā gada 1. septembra tā pārtaps par pamatskolu. Arī Liepājas Dzintara vidusskola ir ceļā uz statusa maiņu. Tā ka soli pa solim tiek iets skolu tīkla sakārtošanā. Vai vēl ir kas tajā darāms? Jā, ir, jo demogrāfijas dati kopumā nav optimistiski. Taču tas, cik pilsētā paliks vispārējo vidējās izglītības iestāžu, ir tāds karstais kartupelis.
Vai IZM izvirzītie kritēriji vidusskolas posmam ir optimāli?
Domāju, ka jā. Valsts pilsētām tie ir 120 skolēnu, bet, iespējams, ka tos vēl var kāpināt. Piemēram, Raiņa vidusskolā vienā klašu grupā ir tuvu 120, un kopumā mums ir ap 400 vidusskolēnu. Šajā izglītības posmā ir būtiski veidot lielākas sociālās sadarbības grupas.
Kā ir ar vienotās skolas ieviešanu Liepājas skolās? Vai ir bažas, ka valsts valoda netika pietiekami mācīta bijušajās krievu skolās? Jūs tagad vadāt Rietumkrasta vidusskolu, kurā vēsturiski bijusi mazākumtautību programma.
Jā, pagājušajā gadā šajā programmā beidza pēdējā 9. klase. Teikšu, ka ar vienoto skolu nav bijušas problēmas. Jau iepriekš liela daļa mazākumtautību bērnu pārnāca mācīties uz latviešu skolām. Tiesa, veidojās situācijas, kad, sanākot vienā klasē kopā vairākiem krieviski runājošiem skolēniem (pērn vienā no sākumskolas klasēm bija pat deviņi), viņiem zūd motivācija runāt latviski un tiek uzstādīti savi spēles noteikumi. Ja viņi ir tikai viens vai divi, tad latviskā vide ievelk daudz vairāk. Līdz ar to integrācija nav tik viennozīmīga.
Viens no tiem – dzirdot, ka jaunieši skolā runā savā starpā
Esot parlamentārajam sekretāram, nācās reti būt mājās. Tobrīd bija svarīgi biežāk būt kopā ar ģimeni pusaugu meitas dēļ. Taču tā bija lēmuma viena puse, otra saistās ar to, ka, redzot politisko ietvaru, saskatīju, ko varu praktiski darīt uz vietas. Ja tā var teikt – to, ko var sākt nevis no augšas, bet apakšas, radot labos precedentus. Piemēram, Liepājas Rietumkrasta skolā, kurā šobrīd esmu direktora pienākumu izpildītājs, varējām izveidot labu un jaudīgu atbalsta komandu – tādu, kādai tai vajadzētu būt, nevis tik, cik iznāk atbilstoši finansējumam. Tas ļāva nonākt pie būtiska emocionālās un fiziskās vardarbības risku samazinājuma, kā arī labākiem mācību rezultātiem. Aizpērn 9. klasi nebeidza 12 skolēni, bet pagājušajā mācību gadā tikai trīs.
Jūs vēl šobrīd vadāt gan Liepājas Rietumkrasta vidusskolu, gan Liepājas Raiņa vidusskolu?
Jā, esmu gan direktors Raiņa vidusskolā, gan pienākumu izpildītājs Rietumkrasta vidusskolā. Sadarbojoties abu skolu komandām, mērķis ir stiprināt Rietumkrasta vidusskolu.
Esat arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) akreditācijas komisijas vadītājs un eksperts?
Tā ir. Jāsaprot, ka IKVD nav iknedēļas darbs, bet gan viena vai divas skolu akreditācijas vienā gadā. Un tā ir viena klātienes vizīte izglītības iestādē, pārējais ir dokumentu darbs, intervijas attālinātā formātā. Tā ir laba iespēja redzēt izglītības darbu Latvijā plašākā diapazonā, kā arī palīdzēt kolēģiem ar ieteikumiem, ko skolai vajadzētu darīt, lai sasniegtu labākus rezultātus.
Šobrīd jums pie iepriekšminētajiem darbiem ir pievienojušies arī LIVA vadītāja pienākumi. Kādas prioritātes un mērķus esat izvirzījis?
Jāpiebilst, ka esmu arī valdes loceklis biedrībā Mūžizglītības un kultūras institūts Vitae, kas ir programmas Līderis manī licences turētāja. Sākot darbu kā LIVA vadītājam, mērķis ir būt klāt kā sociālajam partnerim pie dažādu noteikumu izstrādes procesa un pārstāvēt izglītības iestāžu vadītājus jautājumos, kas skolām ir svarīgi.
Vai joprojām darbojaties pašvaldības izglītības komisijā? Kā kopumā vērtējat Liepājas izglītības iestāžu tīklu, un kādi ir lielākie izaicinājumi? Vai visas skolas izpilda IZM izstrādātos kvantitatīvos rādītājus?
Šobrīd vairs nedarbojos, jo neesmu šajā pašvaldības sasaukumā. Taču, protams, sekoju līdzi tam, kas pilsētā notiek izglītības jomā. Liepāja kopā ar konsultāciju kompāniju Dynamic University ir izstrādājusi izglītības attīstības stratēģiju, kas arī tiek īstenota. Šobrīd, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, tā tiek precizēta tā, lai efektīvāk sakārtotu vidusskolu tīklu, jo IZM prasības skar vairāk tieši vispārējās vidējās izglītības iestādes. Proti, reorganizējot vidusskolas par pamatskolām. Liepāja jau ir daudz izdarījusi šajā virzienā. Tā Rietumkrasta vidusskolu šogad beidz pēdējā 12. klase, un no šā gada 1. septembra tā pārtaps par pamatskolu. Arī Liepājas Dzintara vidusskola ir ceļā uz statusa maiņu. Tā ka soli pa solim tiek iets skolu tīkla sakārtošanā. Vai vēl ir kas tajā darāms? Jā, ir, jo demogrāfijas dati kopumā nav optimistiski. Taču tas, cik pilsētā paliks vispārējo vidējās izglītības iestāžu, ir tāds karstais kartupelis.
Vai IZM izvirzītie kritēriji vidusskolas posmam ir optimāli?
Domāju, ka jā. Valsts pilsētām tie ir 120 skolēnu, bet, iespējams, ka tos vēl var kāpināt. Piemēram, Raiņa vidusskolā vienā klašu grupā ir tuvu 120, un kopumā mums ir ap 400 vidusskolēnu. Šajā izglītības posmā ir būtiski veidot lielākas sociālās sadarbības grupas.
Kā ir ar vienotās skolas ieviešanu Liepājas skolās? Vai ir bažas, ka valsts valoda netika pietiekami mācīta bijušajās krievu skolās? Jūs tagad vadāt Rietumkrasta vidusskolu, kurā vēsturiski bijusi mazākumtautību programma.
Jā, pagājušajā gadā šajā programmā beidza pēdējā 9. klase. Teikšu, ka ar vienoto skolu nav bijušas problēmas. Jau iepriekš liela daļa mazākumtautību bērnu pārnāca mācīties uz latviešu skolām. Tiesa, veidojās situācijas, kad, sanākot vienā klasē kopā vairākiem krieviski runājošiem skolēniem (pērn vienā no sākumskolas klasēm bija pat deviņi), viņiem zūd motivācija runāt latviski un tiek uzstādīti savi spēles noteikumi. Ja viņi ir tikai viens vai divi, tad latviskā vide ievelk daudz vairāk. Līdz ar to integrācija nav tik viennozīmīga.
Viens no tiem – dzirdot, ka jaunieši skolā runā savā starpā